Centīšos pastāstīt tādiem vienkāršiem vārdiem .
Salīdzināšu ieradumu ar braukšanu savā mīļajā auto pa ierastu maršrutu, labāko, ērtāko, asfaltēto ceļu. Tu baudi šo braucienu, skan mūzika, ir labi. Tagad iedomājies, ka es Tev piedāvāju braukt pa jaunu ceļu, kas nav līdz galam izveidots, dubļains, bedrains, līkumains, kalnains, pāris lieki km, ilgāks laiks ceļā. Kāda būs Tava pirmā reakcija? Visticamāk, ka NĒ, un vēlme atgriezties uz ierastā ceļa būs ļo..oti liela. Tieši tā ir ar ieradumu, ierastās rīcības un labās sajūtas, ko dod šis ieradums ir tik ierasts, ka mēģinājumi, ko mainīt beidzās ar atgriešanos uz asfaltētā ceļa.
Tagad Tev piedāvāšu mērķi katram braucienam. Braucot pa asfaltu, Tu kaifosi ceļa braucienā, bet brauciena gala punktā Tevi gaida galds ar HAOSU, steigu, salauztu attieksmi pret sevi. Braucot pa jauno ceļu, tevi gaida lēnāka braukšana, neērtības, bet ceļa gala mērķī galds ar BALANSU, mīlestība pret sevi, harmonija. Vienā variantā braukšana ierasta, ērta, bet rezultāts neapmierinošs, otrā variantā lēna, grūta braukšana, bet rezultātā veselība, labas sajūtas, enerģija, paliekošs rezultāts. Tas, ko vēlos piedāvāt -izmēģināt braucienu pa jauno ceļu! No pieredzes varu teikt, ka tie ir tādi amerikāņu kalniņi, tad augšā, tad lejā, bet tas gandarījums- ES TO VARU!, ir tā vērts, lai pieņemtu lēmumu mainīt ceļu. Tas būs jaunu atziņu, sajūtu, pārsteigumu piepildīts, es piedāvāju būt tavs koučs šajā ceļā, turēt roku, atbalstīt pārmaiņu procesos.
