Bija laiks, kad abi dzīvoja saticīgi un draudzīgi, bet tad, kaut kas nogāja greizi un viss mainījās. Abu uzskati par notiekošo sāka krasi atšķirties. Melnais vilks izjuta netaisnību, sāka turēt aizdomās Balto, par sliktiem nodomiem un kaitējumiem. Baltais nesaprata,kas par iemeslu tādām izmaiņām, cieta aizvainojumus un uzbrukumus, līdz, kādā liktenīgā mirklī neizturēja, un abi metās iznīcinošā kaujā,vilki viens otru nogalināja, bet viņu dvēseles neguva mieru, un iedzīvojās cilvēku dzīvēs.
No tā brīža, katrs cilvēks nes sevī daļiņu Baltā un daļiņu Melnā vilka, kas turpina šo kauju. Melnais cenšas nest tālāk pasaules negatīvo uzskatu, viņš ir egoistisks, vienmēr aizvainots, greizsirdīgs, neapmierināts, augstprātīgs, gatavs savu mērķu īstenošanā pakļaut citus. Tomēr ne vienmēr viņam tas izdodas, jo Baltais vienmēr ir blakus un viņš nes mīlestību, ticību, būt saskaņā ar sevi, cienīt citus, būt drosmīgam un nepadoties dzīves sarežģītās situācijās. Tā tas nododas no paaudzes uz paaudzi. Kad Stāstnieks bija beidzis, Mazdēls viņam jautāja, kurš no vilkiem uzvar? Stāstnieks atbildēja- Tas, kuru tu baro.
